Konferencē piedalījās rekordliels dalībnieku skaits - 381 pāsrtāvis - no visām 57 EDSO dalībvalstīm, starptautiskajām un reģionālajām organizācijām, nevalstiskajām oirganizācijām.
Konference norisinājās divās sesijās – “Bērnu tirdzniecības draudi bērniem krīzes situācijās” un “Virzoties uz efektīvām bērnu tiesību aizsardzības sistēmām, lai novērstu un apkarotu cilvēku tirdzniecību”, kurās uzstājās kompetenti jomas speciālisti: Apvienotās Karalistes Komisārs pret verdzību, UNHCR, Missing Children Europe, Islandes valdības bērnu aizsardzības aģentūra, Eiropas Padomes Konvencijas par cīņu pret cilvēku tirdzniecību ekspertu darba grupa GRETA. Ekspertu prezentācijas pieejamas EDSO mājas lapā: http://www.osce.org/event/alliance17.
Par konferences galveno mērķi tās organizatori bija izvirzījuši starptautisko centienu saskaņotības uzlabošanu, visaptverošu, efektīvu ekspertu līmeņa rekomendāciju izstrādi, lai atbilstoši vērstos pret bērnu tirdzniecību, ievērojot cilvēktiesības principus.
Latviju konferencē pārstāvēja Iekšlietu ministrija, Latvijas Republikas Prokuratūras Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra, Tiesībsarga birojs un Latvijas Republikas pastāvīgā pārstāvniecība ANO, EDSO un citās starptautiskajās organizācijās Vīnē.
Secinājumi:
- lielākais izaicinājums ir jautājums par bērniem migrācijas procesos. Konflikti un krīzes situācijas Āfrikas un Vidējo austrumu valstīs veicina bērnu tirdzniecību. Lielākā daļa migrantu tiek ekspluatēti un pakļauti vardarbībai ceļā uz Eiropu. Migrācijas Vidusjūras maršruts savieno Ziemeļāfriku ar Eiropu, un lielākā daļa migrantu tiek pakļauti ekspluatācijai Lībijā. Situācija attiecībā uz bērniem kļūst tikai sliktāka.
- konferencē vairākkārt tika pausts, ka nav visaptverošu statistikas datu par bērniem, kas ieceļojuši Eiropā; problēma ir tā, ka par bērnu pazušanas no uzņemšanas centriem gadījumiem institūciju darbinieki neziņo; valstīs nav juridiska regulējuma par to, kas darāms situācijā, ja pazūd bērns migrants.
- bērniem migrantiem nav informācijas par viņu tiesībām un aizsardzību attiecīgajā valstī, bērni neuzticas valsts iestāžu darbiniekiem, viņi uzticas labāk kādam svešiniekam, kas runā viņu dzimtajā valodā, lai gan patiesībā tādam cilvēkam nav labu nodomu un nav nodoma palīdzēt bērnam.
- tendence, ka cilvēku kontrabandisti (smugglers) paši ir arī cilvēku tirgotāji (traffickers); šie cilvēki ir sapratuši, ka ir viegli iemantot nepavadīto nepilngadīgo uzticību un pašiem nodarboties ar bērnu tirdzniecību. Līdz šim tie bija divi atsevišķi fenomeni: cilvēku tirdzniecība, kurā persona ir prece, un cilvēku nelikumīga pārvadāšana, kas ir pakalpojums. Tagad šie divi noziedzīgie nodarījumi pārklājas un viens otru papildina. Noziedzīgā nodarījuma raksturs ir slēpts, un tas ir mainīgs.
- attiecībā uz bērna labākajām interesēm, vairākkārt tika norādīts, ka ANO Bērnu tiesību konvencija ir svarīgākais bērnu tiesību ietvars.
- attiecībā uz bērnu ievainojamību, tika norādīts, ka tā ir daudzo dažādo tiesību zaudēšanas (deprivation) jautājums, proti, bērni ir dažādu sistēmu sabrukšanas slēptie upuri.
- bērni migranti ir kliedzoša prioritāte, šo bērnu skaits strauji palielinās. Nepavadītie nepilngadīgie pārsvarā ir zēni.
- bērni krīzes situācijās – ne visi bērni krīzes situācijās kļūst par cilvēku tirdzniecības upuriem, bet ļoti daudz bērnu ir krīzes situācijā un ir pakļauti cilvēku tirdzniecības riskiem.
- svarīgi neveidot paralēlas sistēmas, bet veidot stipras partnerības; svarīgi ir ilgtermiņa un ilgtspējīgi risinājumi.
- kā visnozīmīgākais darbs cīņai pret bērnu tirdzniecību konferencē tika uzsvērts vēršanās pret cēloņiem: tika norādīts, ka daudzās valstīs preventīvie pasākumi nav pienācīgā līmenī, proti, nepietiekama speciālistu izglītošana par bērnu tiesībām, primāri ievainojamo ģimeņu stiprināšana un palīdzības sniegšana tām, vecāku atbalsta programmas, atbalsts ģimenes mājoklim, ekonomiskās stiprināšanas programmas ģimenēm, īpaši ģimenēm lauku reģionos, kuras tiek uzskatītas par īpaši neaizsargātām un ievainojamām, jo ģimenēm lauku reģionos nav pieejami atbalsta pakalpojumi.
- svarīgi valstīs veidot bērniem draudzīgas, piemērotas telpas uzņemšanas centros, jo sākotnējā uzņemšana ir būtiska, veidojot uzticību ar bērnu un ietvaru bērna turpmākajām mijiedarbībām ar valsts iestādēm.
- jāstiprina pārrobežu sadarbība bērnu aizsardzības jautājumos, veidojot vienotu starptautisku ietvaru un standartus pārrobežu sadarbībai bērnu aizsardzībai; bērnu aizsardzības sadarbība un procedūras būtu jāinstitucionalizē.
- konferences noslēgumā ar uzrunu pie konferences dalībniekiem vērsās Eiropas Savienības koordinatore cilvēku tirdzniecības apkarošanas jautājumos, kura uzsvēra, ka bērns ir bērns neatkarīgi no statusa.
Konferences tematiskajā darba grupā “Apvienoto Nāciju Globālā Rīcības plāna gaidāmā pārskatīšana, ņemot vērā jaunās cilvēku tirdzniecības tendences” tās ziņotāji informēja, ka 2017.gada oktobrī Apvienoto Nāciju Ģenerālasambleja īstenos Apvienoto Nāciju Globālā Rīcības plāna cilvēku tirdzniecības apkarošanai pārskatīšanu, kas notiks saskaņā ar UNGA asamblejas rezolūciju Nr.70/179 “Stiprinot sadarbības centienus apkarot cilvēku tirdzniecību”. Pārskats tiek uzskatīts par šā gada centrālo notikumu, kas vērts pret cilvēku tirdzniecību. Ir svarīgi, lai Globālā Rīcības plāna pārskats aptvertu un atspoguļotu visus svarīgos jautājumus saistībā ar cilvēku tirdzniecību, tostarp tos jautājumus, kuri esošajā Rīcības plānā, kas tika pieņemts 2010.gadā, nav atspoguļoti vai ir atspoguļoti nepietiekami. Šo jautājumu lokā ir tēmas par cilvēku tirdzniecību saistībā ar konfliktu reģioniem, cilvēku tirdzniecību migrācijas procesos, cilvēku tirdzniecību darbaspēka ekspluatācijas nolūkā, cilvēku tirdzniecību publiskajos iepirkumos un apakšuzņēmēju ķēdēs, un īpaši jautājumi, kas attiecas uz bērnu tirdzniecību.
Informāciju sagatavoja un publicēja: Iekšlietu ministrija
