Latvija zaudē fiktīvo laulību lielvalsts titulu

06.07.2016.

Autors: Ieva Cielava, www.irir.lv

Kā Latvija cīnās pret cilvēktirdzniecību, intervija ar Iekšlietu ministrijas pārstāvi Lāsmu Stabiņu

"Mēs spējam daudz," par iesākto cīņu pret cilvēktirdzniecību saka Iekšlietu minisrijas vecākā referente Lāsma Stabiņa. Kopš 2010. gada viņa aktīvi darbojas gan politikas plānošanā, gan apstiprinātās politikas īstenošanas koordinēšanā, un tagad ir Latvijas nacionālā koordinatore cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos.

Ar savu darbu viņa pievērsusi arī ASV vēstnieces Latvijā Nensijas Petitas uzmanību. Par starptautiskā finansējuma piesaisti būtiskiem projektiem, kas vērsti pret cilvēktirdzniecību, īsi pirms vasaras saulgriežiem Petita nominēja viņu "Varoņa balvai". Starptautiskā balva ik gadu Vašingtonā tiek pasniegta cilvēkiem, kas pašaizliedzīgi cīnījušies pret vienu no pelnošākajiem organizētās noziedzības rūpaliem - cilvēktirdzniecību. Pērn to saņēma Latvijas juriste Gita Miruškina. Kā Latvijai veicas šajā cīņā, vaicājām Lāsmai Stabiņai intervijā.

Cik aktuāla ir cilvēktirdzniecība Latvijā? Vai joprojām esam viena no upuru izcelsmes līdervalstīm?

Cilvēktirdzniecība būtu sāpīgs jautājums pat tad, ja tikai viens cilvēks no Latvijas tiktu tai pakļauts. Mēs neesam tik ļoti liela valsts, lai varētu atļauties zaudēt cilvēkus. Pa šiem gadiem Latvija no stabilas izcelsmes valsts ir kļuvusi par cilvēktirdzniecības tranzīta un mērķa valsti. Valsti, kurā identificēti arī iekšējās cilvēktirdzniecības gadījumi. Tas liecina, ka iestādes kļuvušas zinošākas un prasmīgākas atpazīt šādus gadījumus. Ja līdz šim bijusi iespēja ierosināt kriminālprocesu par sutenerismu vai nepilngadīgo iesaistīšanu prostitūcijā, tad tagad tos varam atpazīt kā cilvēktirdzniecību. Jācer tikai, ka sodi būs adekvāti.

Ko nozīmē tas, ka esam kļuvuši par mērķa valsti?

Latvijā varētu tikt ļaunprātīgi izmantoti cilvēki no citām valstīm. Cilvēki varētu tikt izmantoti piespiedu darbā, prostitūcijā vai pornogrāfisko materiālu izgatavošanā. Šādus gadījumus gan neesam vēl identificējuši.

Vai bēgļu krīzes fonā Eiropā pieaug cilvēktirdzniecības riski?

Protams. Eiropas Savienības dalībvalstīs katru dienu no izmitināšanas centriem pazūd nepilngadīgi bērni. Neviens nezina, kas ar viņiem notiek. Pastāv bažas, ka šie bērni var nonākt seksuālā ekspluatācijā vai piespiedu darbā. Jāsaka gan, ka Latvijas pieeja attiecībā uz patvēruma meklētāju pārvietošanu ir ļoti stingri regulēta. Mūsu dienesti ārzemēs atbildīgi pārliecinās, ka šie cilvēki grib braukt uz Latviju un nav risku, ka tie varētu pazust. Mūsu iestāžu uzdevums ir gādāt, lai šiem cilvēkiem nerastos cilvēktirdzniecības riski, tāpēc, ka viņi nezina valodu, likumus un savas tiesības.

Kas ir izteiktākie cilvēktirdzniecības upuri Latvijā? Jaunas sievietes no lauku reģioniem?

Nav tikai no lauku reģioniem. Ir arī no galvaspilsētas un citām lielajām Latvijas pilsētām. Tagad ir jauna tendence - arvien vairāk identificējam nepilngadīgus cilvēktirdzniecības upurus, kas izmantoti prostitūcijā.

Arī no Latvijas?

Tikai no Latvijas. Tā ir tā saucamā iekšējā cilvēktirdzniecība - valsts iekšienē.

No kurienes nāk šīs meitenes?

Pārsvarā tie ir bērni no speciālajām izglītības iestādēm. Bērni, kas pamesti novārtā, ielu bērni. Viņus ir vieglāk uzrunāt un iesaistīt noziedzīgās darbībās. Var gan iebiedēt, gan pierunāt. Šī iemesla dēļ lielu uzmanību pievēršam skolēnu izglītošanai. To dara gan Rīgas pašvaldības policija, gan nevalstiskās organizācijas. Īpaši uzrunājam vidusskolu beidzējus, kuri domā par tālākām izglītības un darba iespējām. Jo lielāku auditoriju uzrunāsim, jo lielākas ir cerības, ka nākotnē cilvēktirdzniecības riski samazināsies. Bieži vien ir tā - cilvēkam tiek izteikts piedāvājums, bet viņš neaizdomājas, no kurienes tas nāk, cik tas ir pamatots, likumīgs, tiesisks. Vai tiešām ir tāds uzņēmums? Kur un kā tu dzīvosi? Kā tiks slēgts līgums? Kas tajā valstī nepieciešams, lai noformētu juridiski pareizas darba attiecības? Cilvēks brauc ar domu - gan jau kaut kā. Katram lēmumam jābūt izvērtētam. Tāpēc ir tik daudz iestādes Latvijā, kas gatavas sniegt konsultācijas.

Ar kurām cilvēktirdzniecības problēmām Latvijā visbiežāk sastopamies?

Situācija mainās strauji. Ja salīdzinām trīs Baltijas valstis, kas ir tuvu viena pie otras, katrā redzam citādas tendences. Igaunijā varas iestādes cīnās pret piespiedu darbu. Šādu gadījumu tur ir ļoti daudz, bet mazāk ir seksuālās izmantošanas. Lietuvā savukārt prevalē seksuālā izmantošana un nepilngadīgo iesaistīšana noziedzīgās darbībās - zagšana no veikaliem, kabatzādzības. Latvijā visbiežāk sastopama seksuālā izmantošana, arī fiktīvās laulības. Esam secinājuši, ka fiktīvās laulības ir kombinēta cilvēktirdzniecības forma. Pēc laulībām sievietes tiek izmantotas gan piespiedu darbā, gan mājkalpībā, gan tiek pārdotas uz bordeļiem.

Kāpēc tāda atšķirība starp Lietuvu, Latviju un Igauniju?

Visa pamatā ir sociālekonomiskā situācija un valsts divpusējās attiecības ar citām valstīm. Piemēram, Igaunijai ir tuvas attiecības ar Somiju. Daudz igauņu turp dodas un nonāk darba ekspluatācijas situācijās. Latvieši vairāk dodas uz Īriju, kur nonāk fiktīvajās laulībās. Savukārt Lietuvas nepilngadīgie tiek vesti uz Skandināvijas valstīm, kur tiek piespiesti izdarīt noziegumus.

Visu interviju lasi ŠEIT<<

Informāciju publicēja (ar portāla www.irir.lv redakcijas atļauju) Rasa Saliņa, HESTIA sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr. 29145314, rasa.salina@gmail.com

HESTIA projekta sanāksmē Slovākijā gatavojas vērienīgām aktivitātēm cilvēktirdzniecības mazināšanai

03.07.2016.

 

Īstenojot projektu “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA), 2016.gada 28. – 30.jūnijā projekta partneri no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Īrijas, Somijas tikās projekta Slovākijas partnera – Iekšlietu ministrijas organizētajā projekta koordinēšanas sanāksmē Bratislavā (Slovākija).

Sanāksmi atklāja Slovākijas Valdības noziedzības novēršanas padomes sekretariāta vadītāja Petra Barnova, uzrunā uzsverot pārrobežu sadarbības un starpvaldību atbalstu, lai efektīvi un mērķtiecīgi vērstos pret cilvēku tirdzniecību.

   

Sanāksmes laikā diskusijas notika par divām svarīgām projekta aktivitātēm – projekta pētījuma ziņojuma un mācību metodoloģijas un materiālu izstrāde.

Noziedzības novēršanas un kontroles Eiropas institūts pie Apvienotajām Nācijām (HEUNI) informēja par projekta pētījuma sākotnējiem secinājumiem un pētījuma ziņojumu, kas tiks prezentēts sabiedrībai nedēļā, kad visas Eiropas Savienības dalībvalstis atzīmē Eiropas Savienības dienu pret cilvēku tirdzniecību. Projekta HESTIA pētījuma ziņojums tiks oficiāli publicēts 18.oktobrī. Pētījuma ziņojums sastāv no pētījuma un nacionālajiem ziņojumiem, kas veikti Igaunijā, Īrijā, Latvijā, Lietuvā un Slovākijā. Ziņojumā tiek atspoguļotas līdzības un atšķirības attiecībā uz fiktīvo laulību un cilvēku tirdzniecības novēršanu, terminoloģiju, jēdzieniskajiem un metodoloģiskajiem jautājumiem. Ziņojumā tiek aplūkoti jautājumi par personu vervēšanas taktikām, mērķa grupām, noziedzniekiem, ekspluatācijas un kontroles formām, organizētās noziedzības lomu.

 Sanāksmē plašas diskusijas notika par biedrības “Patvērums “Drošā māja”” un Valsts policijas (Latvija) sadarbībā ar HEUNI izstrādāto mācību metodoloģiju, lai HESTIA projekta komanda būtu droša, ka mācību metodoloģija nodrošina izpratni un ieteikumus par nepieciešamo rīcību cilvēku tirdzniecības novēršanai apmācamajiem par cilvēku tirdzniecības un fiktīvo laulību tēmu. Mācību metodoloģija tiek veidota tā, lai to varētu savā valstī piemērot katra Eiropas Savienības dalībvalsts, un nodrošināt praktiķiem mācības par minētajām tēmām.

2016.gada rudens tuvojas ar plašu pret cilvēku tirdzniecību vērstu pasākumu kompleksu – pilotmācības daudznozaru praktiķu grupām, izpratnes veicināšanas aktivitātes, atzīmējot Eiropas Savienības dienu pret cilvēku tirdzniecību un organizējot debrīfinga pasākumus Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Slovākijā un Īrijā. Noslēdzot projektu HESTIA, šā gada 14. – 15.novembrī Rīgā notiks starptautiska konference, kuras ietvaros tiksies visi projekta partneri. Plānots, ka projekta rezultāti, secinājumi un rekomendācijas decembrī tiks prezentētas Briselē - Eiropas Savienības Nacionālo ziņotāju vai alternatīvu mehānismu cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos neformālā tīkla sanāksmē.

HESTIA sadarbības partneri: Iekšlietu ministrija (Latvija), NVO “Patvērums “Drošā māja”” (Latvija), NVO “Mittetulundusühing “Living for Tomorrow”” (Igaunija); NVO “Caritas Lithuania” (Lietuva); Īrijas imigrantu padome (Immigrant Council of Ireland) (Īrija); Slovākijas Republikas Iekšlietu ministrija (Slovākija); Noziedzības novēršanas un kontroles Eiropas institūts pie Apvienotajām Nācijām (HEUNI) (Somija). Projekta asociētie partneri: Valsts policija (Latvija), Ārlietu ministrija (Latvija), Tieslietu un vienlīdzības ministrija (Īrija).

Projekts “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA) tiek īstenots Eiropas Komisijas Iekšlietu Ģenerāldirektorāta finanšu programmas „Noziedzības profilakse un apkarošana” ietvaros. Granta līguma Nr.HOME/2013/ISEC/AG/THB/4000005845.

Projekta HESTIA īstenošana tika uzsākta 2015.gada 1.janvārī un ilgs līdz 2016.gada 31.decembrim. #HESTIA_THB

Informāciju sagatavoja un publicēja Rasa Saliņa, HESTIA sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr. 29145314, rasa.salina@gmail.com

ASV vēstniecība nominē Lāsmu Stabiņu apbalvojumam 2016. gada ziņojuma “Par cilvēktirdzniecības novēršanu” varonis

14.06.2016.

 

ASV vēstniecība Latvijā ir nominējusi Lāsmu Stabiņu apbalvojumam par viņas īpašo ieguldījumu cilvēktirdzniecības novēršanā. L.Stabiņas centieni piesaistīt starptautisko finansējumu cilvēktirdzniecības novēršanas aktivitātēm un publiskā un privātā sektora partnerības veicināšanai ievērojami sekmēja cilvēktirdzniecības novēršanu Latvijā. Šodien, 14. jūnijā, ASV vēstniece Latvijā Nensija Petita pasniedza L.Stabiņai atzinības sertifikātu, kas apliecina viņas nomināciju ASV vēstniecības 2016. gada ziņojuma “Par cilvēktirdzniecības novēršanu” varoņa balvai.

Lāsma Stabiņa, Nensija Petita

L.Stabiņa ir nacionālais koordinators cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos, un viņa uzņēmās vadību, lai izstrādātu un realizētu divus apjomīgus starptautiska mēroga projektus: “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA) un “Stiprinot pašvaldību lomu darbam cīņā ar cilvēku tirdzniecību Baltijas jūras reģionā”. Pateicoties šiem projektiem, Latvija ir sekmējusi Eiropas Savienības dalībvalstu kapacitāti attiecībā uz fiktīvu laulību apkarošanu, kā arī nodrošinājusi tik ļoti nepieciešamās cilvēktirdzniecības novēršanas apmācības vietējo pašvaldību pārstāvjiem.

Katru gadu ASV Valsts departaments godina cilvēkus no visas pasaules, kas ir veltījuši savas dzīves cīņai pret cilvēktirdzniecību. Tie ir NVO darbinieki, likumdevēji, policisti un ieinteresēti sabiedrības pārstāvji, kas apņēmušies izbeigt mūsdienu verdzību. Viņi tiek godināti par pastāvīgiem centieniem, lai aizsargātu upurus, sodītu likumpārkāpējus un veicinātu izpratni par notiekošajām noziedzīgajām darbībām gan savās valstīs, gan ārzemēs.

Jauna cilvēku tirdzniecības tendence pasaulē – cilvēku tirdzniecība piespiedu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas nolūkā

20.04.2016.

Šā gada 11. – 12.aprīlī Vīnē, Austrijā notika Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) augsta līmeņa 16.Alianses pret cilvēku tirdzniecību konference “Apkarojot cilvēku tirdzniecību piespiedu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas nolūkā”, kurā tika diskutēts par aktuālo cilvēku tirdzniecības formu pasaulē – cilvēku tirdzniecību piespiedu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas nolūkā.

Latviju konferencē pārstāvēja kompetento iestāžu delegācija (Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija, Valsts policija, Ģenerālprokuratūra, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, Latvijas Republikas pastāvīgā pārstāvniecība ANO, EDSO un citās starptautiskajās organizācijās Vīnē), kas apliecināja Latvijas interesi, gatavību un centienus nodrošināt efektīvus pasākumus un starpinstitūciju sadarbību cilvēku tirdzniecības novēršanā un apkarošanā.

No kreisās: Salvis Rūtiņš, Sintija Dzalbe, Lāsma Stabiņa, Baiba Jakobsone, Armands Lubarts

Konferenci atklāja un konferences dalībniekus uzrunāja EDSO Speciālā pārstāve un koordinatore cīņā ar cilvēku tirdzniecību, vēstniece Madina Džarbusinova (Madina Jarbussynova), EDSO Pastāvīgās padomes priekšsēdētājs Eberhards Pohls (Eberhard Pohl), EDSO ģenerālsekretārs Lamberto Zanjērs (Lamberto Zannier) un Apvienot Nāciju speciālā ziņotāja cilvēku, īpaši sieviešu un bērnu, tirdzniecības jautājumos Marija Gracija Džiamarināro (Maria Grazia Giammarinaro). Konferences atklāšanas runās uzsvars tika likts uz cilvēku tirdzniecības apkarošanas centienu stiprināšanu, starpinstitūciju sadarbības stiprināšanu nacionālajā un starptautiskajā līmenī, sociālo un juridisko jautājumu saistību ar cilvēku tirdzniecību piespiedu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas nolūkā, nacionāliem un starptautiskiem izaicinājumiem noziegumu kriminālvajāšanā, cilvēku tirdzniecības upuru tiesību ievērošanu un nodrošināšanu, upuru identificēšanu un palīdzības sniegšanu, nepilngadīgo personu, kas ir visievainojamākā un neaizsargātā sabiedrības grupa, piespiešanu izdarīt noziedzīgas darbības.

Viens no lielākajiem izmeklēšanas iestāžu izaicinājumiem – redzēt noziedzīgu nodarījumu noziedzīgā nodarījumā. Piespiešana izdarīt noziedzīgu nodarījumu ir viena no grūtāk identificējamām cilvēku tirdzniecības formām; grūtības saskatīt cēloņsakarību starp cilvēku tirdzniecību un cilvēku tirdzniecības upura izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Tendence, ka ģimene ekspluatē savus bērnus. Šie bērni nejūtas kā upuri, jo domā, ka ir daļa no ģimenes “biznesa”.

Fiktīvas laulības – aktuāla cilvēku tirdzniecības forma

Konferences laikā Latvijas delegācija iepazīstināja ar Latvijas veiksmīgo praksi, apkarojot cilvēku tirdzniecību fiktīvo laulību noslēgšanas nolūkā un īstenojot starptautisko projektu “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA)*. Latvija, paredzot kriminālatbildību par ļaunprātīgu personas nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā, ir nostiprinājusi iespējas saukt pie atbildības personas, kuras organizē un atbalsta fiktīvas laulības, kuras vervē personas fiktīvu laulību slēgšanai, kā arī tās personas, kuras apzināti piekrīt laulībām, kuru mērķis nav nodibināt ģimeni, bet gan nodrošināt trešo valstu valstspiederīgajiem iespējas likumīgi saņemt uzturēšanās atļauju Eiropas Savienībā. Ar šo normatīvo regulējumu tiek panākts preventīvs mērķis – personai ir jāizvērtē iespējamie darījuma ieguvumi un tiesiskās sekas. Tādējādi arī tiek samazināti iespējamie cilvēku tirdzniecības riski. Latvijā cilvēku tirdzniecība fiktīvo laulību nolūkā tiek kvalificēta pēc Krimināllikuma 154.²panta par piespiešanu sniegt pakalpojumu, ja noziedzīgā nodarījuma mērķis ir saņemt uzturēšanās atļauju, savukārt ja – mērķis ir iegūt personu (“sievu”), tad šāds noziedzīgs nodarījums tiek kvalificēts kā verdzībai līdzīga forma. Uzrunā konferences dalībnieki tika informēti, ka HESTIA projekta ietvaros tiek izstrādāts pētījums, kas nodrošinās kopēju izpratni un rekomendācijas saskaņotai un efektīvai Eiropas Savienības dalībvalstu rīcībai, lai vērstos pret cilvēku tirdzniecību fiktīvo laulību nolūkā. Runa angļu valodā pieejama ŠEIT<<

Kipras policijas pārstāvis informēja par cilvēku tirdzniecību piespiedu laulību nolūkā. Piespiedu laulības Kiprā organizē organizētās kriminālās grupas. Uz Kipru tiek atvestas Eiropas Savienības pilsones, galvenokārt, no Latvijas, Rumānijas un Bulgārijas, kuras ir neizglītotas, ievainojamības stāvoklī, atvestas ar viltu, maldinātas par patiesajiem darba apstākļiem Kiprā. Pēc ierašanās Kiprā sievietes tiek izmitinātas pie topošajiem vīriem, viņām tiek atņemti personu apliecinošie dokumenti, viņas tiek informētas par patieso viņu ierašanās Kiprā iemeslu, proti, precēties ar trešo valstu valstspiederīgo, sievietes tiek pakļautas pastāvīgai kontrolei. Kipras pārstāvis atzina, ka iesaistīto valdības iestāžu rīcībā ir indikatori, ka sistēma tiek ļaunprātīgi izmantota, taču nespēj to sasaistīt ar cilvēku tirdzniecību.

Politiskās rekomendācijas cilvēku tirdzniecības piespiedu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas nolūkā apkarošanai

Nepieciešams nodrošināt visaptverošu policistu, prokuroru un tiesnešu apmācību par cilvēku tirdzniecības piespiedu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas nolūkā formu, lai spētu aiz nozieguma saredzēt cilvēku tirdzniecības noziegumu, īpaši gadījumos, kad upuris atrodas īslaicīgas aizturēšanas vai brīvības atņemšanas iestādē un tiek pakļauts kriminālvajāšanai vai tiesāts par izdarītiem noziegumiem. Ir grūtības identificēt cilvēku tirdzniecības upuri, kurš izdara noziedzīgu nodarījumu, jo cilvēku tirdzniecības izmeklēšana ir konkrētas tiesībaizsardzības iestādes struktūrvienības kompetencē, bet parasti ar cilvēku tirdzniecības upuriem, kas izdara noziedzīgus nodarījumus, sākotnēji saskaras “parastie” policijas darbinieki, jo noziedzīgie nodarījumi, ko izdara cilvēku tirdzniecības upuri, bieži ir zādzība, laupīšana, krāpšana, kontrabanda utml. Šādos gadījumos “parastajiem” policijas darbiniekiem var būt problēmas atpazīt cilvēku tirdzniecību. Īpaši tika uzsvērta prokuroru un tiesnešu loma un nepieciešamība pilnveidot viņu izpratni un profesionālo kapacitāti nesodīšanas principa piemērošanā, proti, nesodīt cilvēku tirdzniecības upuri par noziegumiem, kurus tas izdarījis, būdams pakļauts cilvēku tirdzniecībai.

*Projekts tiek īstenots Eiropas Komisijas Iekšlietu Ģenerāldirektorāta finanšu programmas „Noziedzības profilakse un apkarošana” ietvaros. Granta līguma Nr.HOME/2013/ISEC/AG/THB/4000005845. #HESTIA_THB

Informāciju publicēja: Iekšlietu ministrija, tālrunis 67829674

No 25.-27.aprīlim četru valstu eksperti diskutēs par iespējām mazināt cilvēktirdzniecību

19.04.2016.
  

Biedrība “Patvērums “Drošā māja”” informē, ka šā gada 25.-27.aprīlī biedrības telpās Lāčplēša ielā 75-9/10, Rīgā, notiks starptautisks seminārs, kura ietvaros tiks apkopoti un prezentēti starptautiskā projekta “Uzlaboti pretcilvēktirdzniecības risinājumi: Baltijas-Krievijas sadarbības tīkls”* rezultāti un rekomendācijas cilvēku tirdzniecības problemātikas risināšanai.

Semināra tēmas:

- Pamatnostādes cilvēktirdzniecības novēršanā 2014.-2020.;

- Valsts cilvēktirdzniecības upuru rehabilitācijas programma;

- “Patvērums “Drošā māja”” pieredze darbā ar cilvēktirdzniecības upuriem, fiktīvo laulību fenomens, migrācijas ietekme;

- Cilvēktirdzniecības prevence Rīgā;

- NVO loma un pieredze darbā ar cilvēktirdzniecības jautājumiem ASV;

- Priekšlikumi cilvēktirdzniecibas mazināšanai Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Krievijā.

Plānots, ka seminārā piedalīsies pārstāvji no LR Iekšlietu ministrijas, LR  Labklājības ministrijas, Rīgas domes Labklājības departamenta, LR Ģenerālprokuratūras. Par savas valsts pieredzi un metodēm cilvēktirdzniecības mazināšanā dalīsies NVO “Caritas Lithuania” (Lietuva), NVO “Living for Tomorrow” (Igaunija), NVO “Russian Red Cross” Sanktpēterburgas nodaļas (Krievija) un NVO “Patvērums “Drošā māja”” eksperti.

Interviju, foto, un video iespēja medijiem tiks nodrošināta 26.aprīlī no plkst. 12:00 – 13:00. Lūdzam iepriekš pieteikties pie Rasas Saliņas pa tālr. 29145314 vai e-pastu: rasa.salina@gmail.com.

*Projektu kopš 2015.gada 1.septembra īsteno četras organizācijas, kas ilgstoši strādā cilvēktirdzniecības jomā projekta dalībvalstīs. Tā ietvaros kopumā notikušas četras starptautiskas darbnīcas, kuru laikā “Caritas Lithuania” projekta dalībniekus iepazīstināja ar nacionālo cilvēktirdzniecības mazināšanas rīcības plānu ieviešanu Lietuvā, organizācija „Living for Tomorrow” dalījās ar labo praksi 10 gadu ilgajā uzticības tālruņa nodrošināšanā Igaunijā, savukārt “Russian Red Cross” Sanktpēterburgas nodaļa vadīja apmācību par darba organizēšanu saspringtās situācijās, tai skaitā pie gadījumiem, kad jāstrādā ar lielu skaitu cilvēktirdzniecības gadījumiem. Projekta vadošais partneris - biedrība „Patvērums „Drošā māja”” – dalījās pieredzē par nacionāla līmeņa informatīvo kampaņu veidošanu. Projekts noslēgsies šā gada 31.maijā.

Aktivitāte notiek projekta „Uzlaboti pretcilvēktirdzniecības risinājumi: Baltijas-Krievijas sadarbības tīkls” ietvaros, ko finansiāli atbalsta Baltijas jūras valstu padome (CBSS) – projekta Nr: CBSSPSF/SC/042015/1. Par publikācijas saturu atbild biedrība „Patvērums „Drošā māja””.

Informāciju publicēja: Rasa Saliņa, konsultante un praktiķe sabiedrisko attiecību jautājumos, tālr. 29145314, e-pasts: rasa.salina@gmail.com

Cilvēku tirdzniecības upuris - īpaši aizsargājams cietušais

08.04.2016.

2016.gada 23.martā spēkā stājās Kriminālprocesa likuma grozījumi, kas papildina likumu ar 96.1pantu "Īpaši aizsargājams cietušais", 97.1 pantu "Cietušā pamattiesības kriminālprocesā" un 151.1 pantu "Īpaši aizsargājama cietušā pratināšanas īpatnības pirmstiesas kriminālprocesā".

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 96.1 pantu " Īpaši aizsargājams cietušais" īpaši aizsargājams cietušais ir persona, kura cietusi no cilvēku tirdzniecības. Informāciju par īpaši aizsargājama cietušā statusu norāda lēmumā par personas atzīšanu par cietušo. Par pieņemto lēmumu paziņo cietušajam un viņa pārstāvim, ja tāds ir. Tiesa cietušo par īpaši aizsargājamu atzīst šā likuma 96.panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā - tiesa var atzīt personu par cietušo krimināllietas iztiesāšanā līdz tiesas izmeklēšanas sākumam pirmās instances tiesā, ja tiesai pieteikts šāds lūgums. Tiesas lēmumu ieraksta protokolā, un tas nav pārsūdzams. Īpaši aizsargājamam cietušajam ir tiesības ar procesa virzītāja atļauju piedalīties procesuālajās darbībās kopā ar uzticības personu, ja vien tā nav persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizturētais, aizdomās turētais vai apsūdzētais. Īpaši aizsargājamam cietušajam ir tiesības lūgt un saņemt informāciju par tās apcietinātās vai notiesātās personas atbrīvošanu vai izbēgšanu no ieslodzījuma vietas vai īslaicīgās aizturēšanas vietas, kura radījusi viņam kaitējumu, ja pastāv apdraudējums cietušajam un nepastāv kaitējuma risks apcietinātajai vai notiesātajai personai. Šādu lūgumu var pieteikt līdz gala nolēmuma pieņemšanai kriminālprocesā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa 97.1 pantu "Cietušā pamattiesības kriminālprocesā" cietušajam ir šādas tiesības:

- saņemt informāciju par kompensācijas, tai skaitā valsts kompensācijas, pieteikšanas un saņemšanas nosacījumiem un šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju;

- piedalīties kriminālprocesā, lietojot valodu, kuru viņš prot, ja nepieciešams, bez atlīdzības izmantojot tulka palīdzību;

- neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem;

- izlīgt ar personu, kura radījusi viņam kaitējumu, kā arī saņemt informāciju par izlīguma īstenošanu un tā sekām;

- uzaicināt advokātu juridiskās palīdzības saņemšanai;

- iesniegt pieteikumu par pasākumu veikšanu pašas personas, tās tuvinieku vai mantas apdraudējuma gadījumā;

- iesniegt pieteikumu par procesuālo izdevumu atlīdzināšanu, kas radušies kriminālprocesā;

- iesniegt sūdzību par procesuālo lēmumu vai kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas rīcību;

- saņemt kontaktinformāciju saziņai par konkrēto kriminālprocesu;

- saņemt informāciju par pieejamo atbalstu un medicīnisko palīdzību.

Cietušajam, viņa aizgādnim vai aizbildnim visās kriminālprocesa stadijās un visos tā veidos ir tiesības lūgt, lai tiek pieņemts Eiropas aizsardzības rīkojums, ja pastāv Kriminālprocesa likumā noteiktais Eiropas aizsardzības rīkojuma pieņemšanas pamats. Tiklīdz persona atzīta par cietušo, tai nekavējoties rakstveidā izsniedz un, ja nepieciešams, izskaidro informāciju par cietušā pamattiesībām. To, ka informācija izsniegta un, ja nepieciešams, tiesības izskaidrotas, cietušais apliecina ar savu parakstu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 151.1 pantu "Īpaši aizsargājama cietušā pratināšanas īpatnības pirmstiesas kriminālprocesā" īpaši aizsargājama cietušā pratināšana tiek veikta atsevišķā tam piemērotā telpā vai bez citu ar konkrēto procesuālo darbību nesaistītu personu klātbūtnes. Personas pratināšanu, kas atzīta par cietušo no cilvēku tirdzniecības, veic tā paša dzimuma izmeklēšanas darbības veicējs. Minēto nosacījumu var neievērot, ja tam piekrīt pats cietušais vai viņa pārstāvis.

Publicēja: Iekšlietu ministrija, tālrunis 67829674

2015.gada rezultāti cilvēku tirdzniecības apkarošanas un novēršanas jomā

01.04.2016.

Iekšlietu ministrija kā koordinējošā institūcija cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas jautājumos nacionālā līmenī sadarbībā ar kompetentajām nozaru ministrijām, tiesībsargājošām iestādēm, valsts, pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām ir sagatavojusi informācijas apkopojumu par paveikto cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas jomā Latvijā 2015.gadā.

Īsumā:

- Latvija uzskatāma par cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes valsti; 2015.gadā tika identificēts cilvēku tirdzniecības gadījums Latvijas ietvaros;

- aktīvi turpina darboties ar Ministru prezidenta 2014.gada 25.augusta rīkojumu Nr.307 ir izveidotā starpinstitūciju darba grupa “Cilvēku tirdzniecības novēršanas pamatnostādņu 2014. – 2020.gadam” īstenošanas koordinēšanai;

- Valsts policija ierosinājusi trīs kriminālprocesus par cilvēku tirdzniecību un sešus kriminālprocesus par personas nosūtīšanu seksuālai izmantošanai;

- iztiesāšanai nosūtītas trīs krimināllietas pret astoņām personām par cilvēku tirdzniecību un četras krimināllietas pret piecām personām par personas nosūtīšanu seksuālai izmantošanai;

- kopā par cilvēku tirdzniecību un personas nosūtīšanu seksuālai izmantošanai notiesātas deviņas personas (no tām sešas sievietes);

- identificēti 10 cilvēku tirdzniecības upuri, no tiem trīs nepilngadīgas personas un septiņi pieaugušie;

- ekspluatācijas veidi: piespiedu laulības, piespiedu darbs, seksuāla izmantošana, ekspluatācija noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas nolūkā;

- ekspluatācijas mērķa valstis: Īrija, Kipra, Amerikas Savienotās Valstis, Latvija;

- sociālās rehabilitācijas pakalpojumi par valsts budžeta līdzekļiem nodrošināti 20 cilvēku tirdzniecības upuriem.

Informācija par Latvijas paveikto cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas jomā 2015.gadā

Informāciju publicēja: Iekšlietu ministrija, tālrunis: 67829674

ANO Bērnu tiesību komitejas rekomendācijas Latvijai tirdzniecības ar bērniem, bērnu prostitūcijas un bērnu pornogrāfijas apkarošanai

31.03.2016.

ANO Bērnu tiesību komiteja 2016.gada 29.janvārī savā 2104.sēdē apstiprināja noslēguma apsvērumu dokumentu par Latvijas ziņojumu par ANO Bērnu tiesību konvencijas papildu protokola par tirdzniecību ar bērniem, bērna prostitūciju un bērna pornogrāfiju īstenošanu Latvijā.

ANO Bērnu tiesību komiteja noslēguma apsvērumu dokumentā pauž atzinību par Latvijas ratificētajiem starptautiskajiem tiesību aktiem, par pieņemtajiem nacionālajiem normatīvajiem aktiem un politikas plānošanas dokumentiem, kas veicina papildu protokola ieviešanu Latvijā, kā arī atzinīgi vērtē paveikto statistikas datu vākšanas, sabiedrības informēšanas, valsts nodrošināto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu jomā.

Vienlaikus ANO Bērnu tiesību komiteja iesaka paplašināt un nostiprināt preventīvos pasākumus, lai vērstos pret tirdzniecību ar bērniem, bērnu prostitūciju un bērnu pornogrāfiju, veidot efektīvu tiesisko regulējumu, un pasākumus, lai novērstu un apkarotu bērnu seksa tūrismu, veidot un stiprināt mehānismus, lai identificētu un uzraudzītu bērnus, kuriem ir risks kļūt par papildu protokolā iekļauto noziedzīgo nodarījumu upuriem.

ANO Bērnu tiesību komiteja kritiski vērtē Latvijā spēkā esošo normatīvo regulējumu attiecībā uz papildu protokolā iekļautajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, paužot bažas, ka Latvijas normatīvais regulējums ir nepietiekams un nenodrošina vienlīdzīgu aizsardzību visiem bērniem vecumā līdz 18 gadiem.

Saskaņā ar ANO Bērnu tiesību konvencijas 44.pantā noteikto, nākamais ziņojums Latvijai par papildu protokola īstenošanu ir jāiesniedz pēc pieciem gadiem.

Noslēguma apsvērumi par Latvijas ziņojumu, kas iesniegts atbilstoši Konvencijas par bērnu tiesībām papildu protokola par tirdzniecību ar bērniem, bērna prostitūciju un bērna pornogrāfiju 12. panta 1. punktam

Concluding observations on the report submitted by Latvia under article 12 (1) of the Optional Protocol to the Convention on the Rights of the Child on the sale of children, child prostitution and child pornography

Noslēguma apsvērumi par Latvijas trešo līdz piekto periodisko ziņojumu

Concluding observations on the third to fifth periodic reports of Latvia

Noslēguma apsvērumi par Latvijas iesniegto ziņojumu saskaņā ar Konvencijas par bērna tiesībām papildu protokola par bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos 8.panta 1.punktu

Concluding observations on the report submitted by Latvia under article 8, paragraph 1, of the Optional Protocol to the Convention on the Rights of the Child on the involvement of children in armed conflict

2016.gada 12. un 13.janvārī 71.sesijas laikā Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komiteja izskatīja Latvijas Republikas konsolidēto piekto nacionālo ziņojumu par ANO 1989.gada 20.novembra Konvencijas par bērna tiesībām izpildi laika posmā no 2004.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 30.jūnijam. Vienlaikus Komiteja izskatīja Latvijas Republikas sākotnējo ziņojumu par Konvencijas papildu protokola par cīņu ar bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos izpildi 2006.-2011.gadā un sākotnējo ziņojumu par Konvencijas papildu protokola par cīņu ar tirdzniecību ar bērniem, bērna prostitūciju un bērna pornogrāfiju izpildi 2006.-2010.gadā.

Minēto ziņojumu izskatīšanas sēdē bija aicināta piedalīties nacionālā delegācija, kuras locekļiem bija jāsniedz apskats par ANO iesniegto nacionālo ziņojumu saturu, kā arī jāinformē Komiteja par pašreizējām ar Konvencijas un papildprotokolu normu ieviešanu saistītajām aktivitātēm.

Latvijas nacionālais ziņojums par Konvencijas izpildi tika apstiprināts Ministru kabinetā 2013.gada 9.jūlijā (2013.gada 9.jūlija sēdes protokols Nr.39, 43.§, TA-1381).

Latvijas nacionālais sākotnējais ziņojums par Konvencijas papildu protokola par bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos izpildi 2006.-2011.gadā tika apstiprināts Ministru kabinetā 2012.gada 21.augustā  (2012.gada 21.augusta sēdes protokols Nr.48, 24.§, TA-1786).

Latvijas nacionālais sākotnējais ziņojums par Konvencijas papildu protokola par tirdzniecību ar bērniem, bērna prostitūciju un bērna pornogrāfiju izpildi 2006.-2010.gadā tika apstiprināts Ministru kabinetā 2013.gada 3.janvārī (2013.gada 3.janvāra sēdes protokols Nr.1, 38.§, TA-2825).

Informāciju publicēja: Iekšlietu ministrija, tālrunis 67829674

 

Modrība cīņā ar fiktīvajām laulībām joprojām aktuāla

21.03.2016.

 

Īsumā:

  • Galvenās fiktīvo laulību upuru izcelsmes valstis ir ES austrumu dalībvalstis – Latvija, Čehija, Ungārija, Polija, Rumānija un Slovākija, kuru pilsones vai nu labprātīgi, vai ar viltu tiek aizvestas uz Rietumvalstīm stāties fiktīvās laulībās ar trešo valstu pilsoņiem.
  • Cilvēktirdzniecības upurim tiek laupīta rīcības brīvība, viņu seksuāli izmanto, pakļaujot vardarbīgai un pazemojošai attieksmei un dažkārt pat piespiežot dzemdēt bērnu, kas pilnībā nodrošina trešo valstu pilsonim uzturēšanos ES. Šo personu nodarbina pret pašas gribu, bet dokumentus izmanto kredītu un aizņēmumu iegūšanai.
  • Īrijas valsts policija pašlaik izvērtē 1700 laulību, tostarp starp Latvijas un trešo valstu pilsoņiem, kuras noslēgtas pēdējo divu gadu laikā.
  • Kopumā fiktīvo laulību skaits ir samazinājies. To  ir veicinājušas sabiedrības informēšanas kampaņas un aktivitātes Latvijā, normatīvais regulējums, kas paredz kriminālatbildību par ļaunprātīgu nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties ES dalībvalstī Latvijā, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā.
  • Cīņa pret fiktīvajām laulībām izvērsta vairāku valstu sadarbības līmenī. Ir uzsākts starptautisksprojekts "Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums" (HESTIA).

Eiropas Savienības (ES) valstis ir norūpējušās, kā tikt galā ar milzīgo patvēruma meklētāju plūsmu. Savukārt pašu patvēruma meklētāju mērķis ir atrast veidus un risinājumus, kā iespējami likumīgi iegūt tiesības brīvi pārvietoties Šengenas zonā un iegūt pastāvīgās uzturēšanās tiesības nolūkotajās mītnes zemēs. Šim nolūkam var tikt izmantotas fiktīvās laulības, kas īstenībā ir cilvēktirdzniecības paveids un arī līdz tā dēvētajai bēgļu krīzei Latvijas valstspiederīgajiem – šo fiktīvo laulību upuriem - radījušas ļoti lielas problēmas un pat ciešanas.

Lāsma Stabiņa, nacionālais koordinators cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos (Iekšlietu ministrija) un projekta HESTIA* vadītāja

   Lāsma Stabiņa

Personai, kura pret savu gribu ir piespiesta stāties fiktīvā laulībā, fiziskās un morālās traumas nav paredzamas. Cilvēktirdzniecības upurim tiek laupīta rīcības brīvība, viņu seksuāli izmanto, pakļaujot vardarbīgai un pazemojošai attieksmei un dažkārt pat piespiežot dzemdēt bērnu, kas pilnībā nodrošina trešo valstu pilsonim uzturēšanos Eiropas Savienībā. Šo personu nodarbina pret pašas gribu, bet dokumentus izmanto kredītu un aizņēmumu iegūšanai. 

Šobrīd ir grūti prognozēt, cik lielā mērā patvērumu meklētāju pieplūdums Eiropā un turpmākie migrācijas procesi ietekmēs tieši Latvijas pilsoņu iesaistīšanu fiktīvās laulībās, taču Eiropola šā gada 18.februārī publicētajā ziņojumā ir norādīts, ka migrācijas krīze Ziemeļāfrikā un Vidējos Austrumos atstās lielu ietekmi uz cilvēku tirdzniecību, kā arī izteikts pieņēmums, ka mēģinājumi iegūt likumīgas uzturēšanās iespējas Eiropas Savienībā var izvērsties piespiedu fiktīvo laulību skaita pieaugumā. Kā galvenās fiktīvo laulību upuru izcelsmes valstis Eiropola ziņojumā ir minētas Eiropas Savienības austrumu dalībvalstis – tostarp arī Latvija, Čehija, Ungārija, Polija, Rumānija un Slovākija, kuru pilsones vai nu labprātīgi, vai ar viltu tiek aizvestas uz Rietumvalstīm stāties fiktīvās laulībās ar trešo valstu pilsoņiem. Daudz šādu gadījumu ir, piemēram, Īrijā, kuru par mītnes zemi izvēlējušies ļoti daudz aizbraucēju no Latvijas.

Īrijas valsts policija pašlaik izvērtē 1700 laulību, tostarp starp Latvijas un trešo valstu pilsoņiem, kuras noslēgtas pēdējo divu gadu laikā. Jau ir apturēts vairāk nekā 50 laulību, 22 personas apsūdzētas par nepatiesas informācijas sniegšanu vai viltotiem dokumentiem, turklāt arestēti vairāki fiktīvo laulību organizētāji.

Līdz pagājušajam gadam Īrijā reģistrēto Latvijas valstspiederīgo un trešo valstu pilsoņu, kuriem Īrijā bija nepieciešama vīza vai uzturēšanās atļauja, laulību skaits arvien palielinājās, piemēram, 2014.gadā tika reģistrētas 142 šādas laulības (jeb par 30 vairāk nekā 2013.gadā).

Savukārt pērn Īrijā starp Latvijas pilsoņiem un trešo valstu pilsoņiem reģistrēta 71 laulība, statistikā ieņemot stabilu otro vietu aiz Portugāles, kur noslēgtas 122 tādas laulības. Protams, ne visi civiltiesiskie akti ir fiktīvi darījumi, taču, kā liecina prakse, gandrīz puse no šādām laulībām noslēgtas nevis nolūkā izveidot ģimeni, bet gan lai trešo valstu valstspiederīgais iegūtu uzturēšanās atļauju Eiropas Savienībā.

Kā redzams, vismaz Īrijā laulību skaits starp Latvijas valstspiederīgajiem un trešo valstu pilsoņiem ir samazinājies. To ir veicinājušas sabiedrības informēšanas kampaņas un aktivitātes Latvijā, mūsu valsts normatīvais regulējums, kas paredz kriminālatbildību par ļaunprātīgu nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties ES dalībvalstī Latvijā, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā. (Šeit jāatgādina, ka apzināta un labprātīga fiktīvo laulību noslēgšana par atlīdzību ir noziedzīgs nodarījums pret valsti, par ko šādu laulību organizētāji, vervētāji, starpnieki un personas, kuras stājas fiktīvās laulībās, ir saucami pie kriminālatbildības un saskaņā ar Krimināllikuma 285.2pantu var tikt sodīti ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.)
Pozitīvus rezultātus devusi arī to speciālistu un praktiķu izglītošana Latvijas reģionos, kuri nepastarpināti strādā ar iedzīvotāju grupām, kuras visvairāk pakļautas riskam un ko cilvēktirdzniecības organizētāji varētu pierunāt vai maldināt, aizvilinot uz ārvalstīm un ar varu piespiežot stāties fiktīvās laulībās.

Nozīmīgu ieguldījumu nenoliedzami devušas arī Īrijas valdības iniciatīvas, paplašinot laulību reģistratoru pilnvaras atteikt reģistrēt aizdomīgas laulības, ziņot par šādiem gadījumiem tiesībsargājošām iestādēm, kā arī izveidojot specializēto policijas vienību, kuras uzdevums ir apkarot šādus noziedzīgus darījumus.

Tagad sadarbība arī starptautiskā līmenī

Cīņa pret fiktīvajām laulībām tagad izvērsta vairāku valstu sadarbības līmenī: pagājušā gada janvārī Latvijas Iekšlietu ministrijas virsvadībā tika uzsākts starptautisks projekts "Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums" (HESTIA), kas tiek īstenots Eiropas Komisijas Iekšlietu ģenerāldirektorāta finanšu programmas "Noziedzības profilakse un apkarošana" ietvaros.

Projektā izvirzīti nozīmīgi mērķi un uzdevumi šīs problēmas risināšanai - nodrošināt izpratni par fiktīvām laulībām kā cilvēku tirdzniecības formu un noziedzīgu nodarījumu pret personu, izstrādāt konkrētu mācību metodoloģiju speciālistiem un praktiķiem, lai spētu atpazīt un novērst iespējamos cilvēku tirdzniecības gadījumus, identificēt cilvēku tirdzniecības gadījumus un upurus un sniegt tiem valsts un pašvaldību atbalstu un palīdzību.
HESTIA projekta partneri no Igaunijas, Lietuvas, Īrijas, Slovākijas un Somijas dažādos nacionālos, reģionālos un starptautiskos pasākumos ir informējuši par projektu, tā mērķiem un pētāmo problēmu, kā rezultātā jau ir vērojama ES dalībvalstu izpratne un vēlme apkarot šo jauno cilvēku tirdzniecības veidu.

Visu interviju lasiet portālā www.lvportals.lv<<

Jāatgādina,  ka biedrība "Patvērums "Drošā māja"" nodrošina  diennakts uzticības tālruni 28612120, uz kuru piezvanot, ikviens var saņemt informāciju par nepieciešamo rīcību konkrētajā situācijā un izmantot to kā vienu no resursiem, ja ir nepieciešama palīdzība cilvēku tirdzniecības gadījumos Latvijā vai ārvalstīs.

*Projekts “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA) tiek īstenots Eiropas Komisijas Iekšlietu Ģenerāldirektorāta finanšu programmas „Noziedzības profilakse un apkarošana” ietvaros. Granta līguma Nr.HOME/2013/ISEC/AG/THB/4000005845. Tā ietvaros tiek organizētas dažādas aktivitātes fiktīvo laulību mazināšanai sešās Eiropas Savienības valstīs.

HESTIA sadarbības partneri: Iekšlietu ministrija (Latvija), NVO “Patvērums “Drošā māja”” (Latvija), NVO “Mittetulundusühing “Living for Tomorrow”” (Igaunija); NVO “Caritas Lithuania” (Lietuva); Īrijas imigrantu padome (Immigrant Council of Ireland) (Īrija); Slovākijas Republikas Iekšlietu ministrija (Slovākija); Noziedzības novēršanas un kontroles Eiropas institūts pie Apvienotajām Nācijām (HEUNI) (Somija). Projekta asociētie partneri: Valsts policija (Latvija), Ārlietu ministrija (Latvija), Tieslietu un vienlīdzības ministrija (Īrija).

Projekts tika uzsākts 2015.gada 1.janvārī un ilgs līdz 2016.gada decembrim. #HESTIA_THB

Informāciju ar portāla www.lvportals.lv atļauju pārpublicēja Rasa Saliņa, projekta HESTIA sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr. 29145314, e-pasts: rasa.salina@gmail.com

Vadlīnijas pašvaldībām "Stiprinot pašvaldību darbību pret cilvēku tirdzniecību"

09.03.2016.

Vadlīnijas pašvaldībām "Stiprinot pašvaldību darbību pret cilvēku tirdzniecību"  ir projekta “STROM – Stiprinot pašvaldību lomu cīņā ar cilvēku tirdzniecību Baltijas jūras reģionā” (CBSSPSF/SC 042014/1) rezultāts. STROM projektu īstenoja Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija kopā ar Baltijas jūras valstu padomes Sekretariāta Darba grupu cīņai pret cilvēku tirdzniecību (CBSS TF-THB) ciešā sadarbībā ar nevalstisko organizāciju “Living for Tomorrow” Igaunijā, Pašvaldību savienību Lietuvā, Norvēģijas Tieslietu un sabiedriskās drošības ministriju, Polijas Iekšlietu ministriju un Stokholmas administratīvo pārvaldi Zviedrijā.

Vadlīnijas pašvaldībām "Stiprinot pašvaldību darbību pret cilvēku tirdzniecību" mērķis ir pašvaldībā esošām vietējām iestādēm un organizācijām sniegt zināšanas un pareizos rīkus, lai stiprinātu to lomu darbā pret cilvēku tirdzniecību un palielinātu cilvēku tirdzniecības apkarošanas pasākumu efektivitāti, nodrošinot pienācīgu un savlaicīgu upuru identificēšanu, atbilstošu un ilgtspējīgu palīdzību un aizsardzību.

Vietējās pašvaldības bieži vien ir pirmās, kas saskaras gan ar upuriem, gan cilvēku tirgotājiem. Tomēr pašvaldību iestādēm un organizācijām vairumā gadījumu nav ierādīta nozīmīga vieta nacionālajās un reģionālās stratēģijās cilvēku tirdzniecības novēršanai. Arī vietējo pašvaldību spējas, zināšanas un resursi, strādājot ar cilvēku tirdzniecības gadījumiem, Baltijas jūras reģionā atšķiras. Vietējo iestāžu un organizāciju rīcībā ir instrumenti, kuri ir piemēroti specifiskiem apstākļiem attiecīgajās pašvaldībās, bet tie bieži netiek pilnībā izmantoti. Ikviens ieteiktais pasākums, protams, var un tam vajag atšķirties atkarībā no vietējā konteksta un cilvēku tirdzniecības situācijas. Lielajām pilsētām upuru ekspluatācijas galamērķa valstīs ir atšķirīgs iespēju līmenis un resursi, ko izmantot cilvēku tirdzniecības novēršanai un palīdzības sniegšanai cilvēku tirdzniecības upuriem, nekā mazajiem ciemiem upuru izcelsmes valstīs, kurās ir augsts bezdarba un nabadzības līmenis.

Vadlīniju mērķa grupa ir dažādas institūcijas un sadarbības partneri pašvaldību līmenī. Paredzēts, ka vadlīnijas vispiemērotākās ir ekspertiem un praktiķiem, kas strādā lielajās un vidēja lieluma pilsētās un/vai pašvaldībās, kur ir izpratne par cilvēku tirdzniecību.

STROM projekta vadītāja, Nacionālā koordinatore cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos (Iekšlietu ministrija) Lāsma Stabiņa, komentējot izstrādāto vadlīniju noformējumu, norāda, ka vadlīniju vāku dizainā šoreiz netika izmantoti tradicionālie cilvēku tirdzniecības simboli - rokudzelži, restes, vardarbība, durvis uz izeju. Dažādie augļi un dārzeņi neīstās krāsās tika izmantoti, lai vērstu uzmanību uz to, ka šķietami vilinošs un labs piedāvājums ir jāizvērtē, vai tas ir īsts un pamatots vai tomēr ir pazīmes, ka situācija realitātē var būt pavisam cita, un šaubu gadījumā jebkuras aizdomas nedrīkst ignorēt.

2014.gada 3.novembrī tika uzsākta starptautiska projekta “Stiprinot pašvaldību lomu darbam cīņā ar cilvēku tirdzniecību Baltijas jūras reģionā” (STROM) (granta līgums Nr. CBSSPSF/SC 042014/1) īstenošana (http://www.cilvektirdznieciba.lv/projekts-stiprinot-pasvaldibu-lomu-darbam-cina-ar-cilveku-tirdzniecibu-baltijas/69). STROM projekts ir starpvalstu projekts, kura galvenais mērķis ir stiprināt pašvaldību kapacitāti un lomu atbalsta mehānismā cilvēku tirdzniecībā cietušajām personām desmit Baltijas jūras valstu padomes dalībvalstīs: Dānijā, Igaunijā, Somijā, Vācijā, Latvijā, Lietuvā, Norvēģijā, Polijā, Krievijas Federācijā un Zviedrijā. STROM projekts tika uzsākts 2014.gada novembrī un tā īstenošana noslēdzās 2015.gada 31.decembrī. Projektu finansē Baltijas jūras valstu padomes Projektu atbalsta fonds (PSF) – 49392 euro, Zviedru institūts – 50000 euro un Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija – 5488 euro. STROM projekta ietvaros tika veikts novērtējums par pašvaldību lomu atbalsta sniegšanas cilvēku tirdzniecības upuriem mehānismā, organizēta starptautiska konference “Pašvaldības pret cilvēku tirdzniecību”, izstrādātas vadlīnijas pašvaldību darbiniekiem, kā veiksmīgi risināt cilvēku tirdzniecības gadījumus un kā attīstīt pašvaldību atbalsta cilvēku tirdzniecības upuriem mehānismus, kas tulkotas visās Baltijas jūras valstu padomes dalībvalstu valodās, un izstrādāts projekta STROM II priekšlikums, kas būs vērsts uz STROM projekta ietvaros izstrādāto vadlīniju praktisku ieviešanu divās pašvaldībās Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Krievijas Federācijas ziemeļ-rietumu reģionā.

STROM projekta ietvaros Rīgā notika starptautiska konference “Pašvaldības pret cilvēku tirdzniecību” (http://www.cilvektirdznieciba.lv/jaunumi/1/Riga-norisinasies-starptautiska-konference-Pasvaldibas-pret-cilvektirdzniecibu/65), kurā piedalījās 77 dalībnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Polijas, Vācijas, Krievijas Federācijas, Beļģijas, Grieķijas, Ungārijas, Luksemburgas, Maltas, Nīderlandes, Portugāles, Rumānijas, Slovākijas, Slovēnijas. Konferences mērķis bija nodrošināt platformu zināšanu un pieredzes apmaiņai, kā risināt cilvēktirdzniecības gadījumus pašvaldību līmenī, identificēt kopējus izaicinājumus un labās prakses cilvēktirdzniecības apkarošanai vietējā līmenī Baltijas jūras reģionā, nodrošināt sadarbības partnerus pašvaldību ietvaros ar ekspertu zināšanām un instrumentiem, kas nepieciešami, lai efektīvi risinātu cilvēku tirdzniecības gadījumus, kā arī paplašināt nacionālos un reģionālos sadarbības tīklus, stiprinot pašvaldību lomu atbalsta cilvēku tirdzniecības upuriem mehānismā. Konferenci atklāja Iekšlietu ministrijas Valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, Baltijas jūras valsts padomes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Anthony Jay Olsson, Eiropas Savienības Reģionu Komitejas pārstāvis Arnoldas Abramavicius un Baltijas pilsētu savienības Dzimumu līdztiesību komisijas pārstāve Malgorzata Tarasiewicz. Organizējot konferenci, Latvijas Iekšlietu ministriju uzrunāja Nīderlandes Drošības un tieslietu ministrija ar lūgumu rast iespējas STROM projekta konferences ietvaros organizēt atsevišķu sesiju par pašvaldību lomu un darbu cilvēku tirdzniecības darbaspēka ekspluatācijas nolūkā apkarošanā ar mērķi savākt informāciju Rokasgrāmatai par starpnozaru sadarbību cīņai pret cilvēku tirdzniecību darbaspēka ekspluatācijas nolūkā, kura tika prezentēta starptautiskās konferences ietvaros Amsterdamā, Nīderlandē, 2016.gada 18.–19.janvārī Nīderlandes prezidentūras Eiropas Savienības Padomē ietvaros.

Aktualitātes