Vainīgos soda maigāk
Ziņojumā teikts, ka cilvēku tirdzniecības gadījumos Latvijas varasiestādes tiecas izvirzīt apsūdzību pēc citiem pantiem, kas paredz vieglākus sodus, piemēram, naudas atmazgāšanu, sutenerismu un personas nosūtīšanu seksuālai izmantošanai. Saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 154. pantu personām, kas atzītas par vainīgām cilvēku tirdzniecībā, var piespriest cietumsodu līdz 15 gadiem. 2016. gadā pēc šī panta tika notiesāti četri cilvēki, taču nevienam no viņiem netika piespriests reāls cietumsods. «Nesamērīgi vieglu sodu piespriešana nostāda upurus nedrošā situācijā un neattur noziedzniekus izdarīt noziegumus atkārtoti, kā arī neļauj valsts iestādēm novērtēt cilvēku tirdzniecības patiesos apjomus un piesaistīt līdzekļus tās apkarošanai,» komentējot pašreizējo situāciju, norāda Resursu centrs sievietēm Marta.
Iekšlietu ministrijas (IeM) nacionālā koordinatore cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos Lāsma Stabiņa gan uzskata, ka maksimālais sods par cilvēku tirdzniecību ir pietiekami bargs un tam vajadzētu atturēt potenciālos noziedzniekus. Taču viņa atzīmē – ja tiesa vainīgajām personām piespriež nosacītu sodu par cilvēku tirdzniecību, tas sabiedrībā veicina pārliecību par nesodāmību. «Upurus vainīgo personu sodīšana ar bargiem sodiem vairs nepasargās, taču dos pārliecību par taisnīgumu, kas upuriem ir svarīgi pēc izciestajiem pazemojumiem, ciešanām, iegūtajām morālajām, fiziskajām traumām, lai rastu iekšēju spēku saņemties un censties dzīvot tālāk,» ir pārliecināta L.Stabiņa.
IeM vadībā strādā darba grupa Cilvēku tirdzniecības novēršanas pamatnostādņu 2014.–2020. gadam īstenošanas koordinēšanai, un tās sanāksmēs esot vairākkārt izrunāts jautājums par cilvēktirdzniecībā vainīgajām personām piespriestajiem nosacītajiem sodiem. Atbilde esot viena – valstī līdzās likumdošanas un izpildu varai pastāv neatkarīga tiesu vara, kura tiek īstenota atbilstoši tiesiskuma principam, un tiesnesis ir neatkarīgs un pakļauts tikai likumam. Neviens nevar dot tiesnešiem norādes par konkrētu tiesību normu piemērošanu.
Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska teic, ka nevar ne piekrist, ne noraidīt apgalvojumu, ka cilvēku tirdzniecības gadījumos Latvijas varasiestādes tiecas izvirzīt apsūdzību pēc citiem pantiem, kas paredz vieglākus sodus, jo viņas rīcībā tādas informācijas nav. Taču viņa uzsver, ka Latvijas normatīvais regulējums, kas nosaka kriminālatbildību par cilvēku tirdzniecību, ir pietiekams un atbilstošs starptautiskajām prasībām.
Naudas apmācībai nav
Starptautisko institūciju ziņojumos bieži paustas bažas, ka oficiāli identificēto cilvēku tirdzniecības upuru skaits – 2016. gadā tādi bija 17 – neatspoguļo patieso situāciju valstī un realitātē upuru ir krietni vairāk. Arī IeM uzskata, ka oficiālie statistikas dati par identificētajiem cilvēku tirdzniecības upuriem neatspoguļo patieso situāciju cilvēku tirdzniecības jomā. Statistika ir rādītājs, kas liecina par šī noziedzīgā nodarījuma apzinātajām sekām, bet ne apjomu un izplatību valstī. «Sociālā un ekonomiskā situācija Latvijā rada pamatotas bažas, ka cilvēku tirdzniecības apjomi varētu būt plašāki un daudz vairāk Latvijas iedzīvotāju varētu būt pakļauti gan seksuālajai, gan darba ekspluatācijai ārvalstīs un šeit. Liela daļa iedzīvotāju ir pakļauti cilvēku tirdzniecības riskam. Ir jāveido mērķtiecīga valsts politika iedzīvotāju labklājības un dzīves kvalitātes nodrošināšanā, lai novērstu pamatcēloņus, kuru dēļ veidojas ievainojamas sabiedrības grupas,» paskaidro L.Stabiņa.
ASV Valsts departamenta ziņojumā izcelta vēl viena nepilnība – policijas un valsts iestāžu darbiniekiem trūkstot zināšanu, kā atpazīt cilvēku tirdzniecības upurus, kā savākt pierādījumus un kā noteikt, ka notikusi psiholoģiska upuru ietekmēšana. Tiesībsarga birojs atzīst, ka policijas un ierēdņu izglītošanai par cilvēku tirdzniecību atvēlētais finansējums ir ļoti neliels un faktiski mācības notiek atsevišķu projektu un nevalstisko organizāciju aktivitāšu ietvaros – nevar runāt par plānveidīgu valsts politiku šai jautājumā.
IeM uzsver, ka valsts politikas vidēja termiņa plānošanas dokumentā cilvēku tirdzniecības novēršanai ir paredzēta regulāra daudznozaru speciālistu izglītošana, taču šī uzdevuma īstenošanai nav piešķirts papildu finansējums. Jebkuras izglītojošas aktivitātes tiek īstenotas atbilstoši iestāžu iespējām, piesaistot projektu finansējumu, apmeklējot starptautisko sadarbības partneru un organizāciju rīkotos pieredzes apmaiņas pasākumus. «Pastāvīgi lekciju kursi par cilvēku tirdzniecības jautājumiem tiek nodrošināti Valsts policijas koledžā un Valsts robežsardzes koledžā, vairākās Latvijas augstākās izglītības iestādēs, kurās galvenokārt tiek sagatavoti jaunie speciālisti. Taču praktiski netiek nodrošināta sistemātiska, visaptveroša un tematiski secīgi pārdomāta strādājošo speciālistu profesionālā pilnveide,» atzīst L.Stabiņa. Viņa gan piebilst, ka speciālistu izglītošana ir prioritāte un tiks meklētas iespējas to finansēt. Turklāt tā neesot tikai nozaru ministriju un valsts iestāžu atbildība – pašvaldībām vairāk būtu nepieciešams apzināties savu lomu cilvēku tirdzniecības novēršanas jomā un rast iespējas organizēt darbinieku izglītošanas un pašvaldības iedzīvotāju informēšanas pasākumus.
Oficiāli identificēto cilvēktirdzniecības upuru skaits pērn Latvijā sasniedza 16 personu, taču patiesais cietušo skaits, visticamāk, ir krietni lielāks. Lai ar to cīnītos, jāveido mērķtiecīga valsts politika iedzīvotāju labklājības nodrošināšanā.
Informāciju ar laikraksta "Diena" atļauju publicēja Iekšlietu ministrija, tālrunis 67829674
