Notikumu kalendārs - Marts, 2024

Modrība cīņā ar fiktīvajām laulībām joprojām aktuāla

21.03.2016

Īsumā:

  • Galvenās fiktīvo laulību upuru izcelsmes valstis ir ES austrumu dalībvalstis – Latvija, Čehija, Ungārija, Polija, Rumānija un Slovākija, kuru pilsones vai nu labprātīgi, vai ar viltu tiek aizvestas uz Rietumvalstīm stāties fiktīvās laulībās ar trešo valstu pilsoņiem.
  • Cilvēktirdzniecības upurim tiek laupīta rīcības brīvība, viņu seksuāli izmanto, pakļaujot vardarbīgai un pazemojošai attieksmei un dažkārt pat piespiežot dzemdēt bērnu, kas pilnībā nodrošina trešo valstu pilsonim uzturēšanos ES. Šo personu nodarbina pret pašas gribu, bet dokumentus izmanto kredītu un aizņēmumu iegūšanai.
  • Īrijas valsts policija pašlaik izvērtē 1700 laulību, tostarp starp Latvijas un trešo valstu pilsoņiem, kuras noslēgtas pēdējo divu gadu laikā.
  • Kopumā fiktīvo laulību skaits ir samazinājies. To  ir veicinājušas sabiedrības informēšanas kampaņas un aktivitātes Latvijā, normatīvais regulējums, kas paredz kriminālatbildību par ļaunprātīgu nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties ES dalībvalstī Latvijā, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā.
  • Cīņa pret fiktīvajām laulībām izvērsta vairāku valstu sadarbības līmenī. Ir uzsākts starptautisksprojekts "Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums" (HESTIA).

Eiropas Savienības (ES) valstis ir norūpējušās, kā tikt galā ar milzīgo patvēruma meklētāju plūsmu. Savukārt pašu patvēruma meklētāju mērķis ir atrast veidus un risinājumus, kā iespējami likumīgi iegūt tiesības brīvi pārvietoties Šengenas zonā un iegūt pastāvīgās uzturēšanās tiesības nolūkotajās mītnes zemēs. Šim nolūkam var tikt izmantotas fiktīvās laulības, kas īstenībā ir cilvēktirdzniecības paveids un arī līdz tā dēvētajai bēgļu krīzei Latvijas valstspiederīgajiem – šo fiktīvo laulību upuriem - radījušas ļoti lielas problēmas un pat ciešanas.

Lāsma Stabiņa, nacionālais koordinators cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos (Iekšlietu ministrija) un projekta HESTIA* vadītāja

   Lāsma Stabiņa

Personai, kura pret savu gribu ir piespiesta stāties fiktīvā laulībā, fiziskās un morālās traumas nav paredzamas. Cilvēktirdzniecības upurim tiek laupīta rīcības brīvība, viņu seksuāli izmanto, pakļaujot vardarbīgai un pazemojošai attieksmei un dažkārt pat piespiežot dzemdēt bērnu, kas pilnībā nodrošina trešo valstu pilsonim uzturēšanos Eiropas Savienībā. Šo personu nodarbina pret pašas gribu, bet dokumentus izmanto kredītu un aizņēmumu iegūšanai. 

Šobrīd ir grūti prognozēt, cik lielā mērā patvērumu meklētāju pieplūdums Eiropā un turpmākie migrācijas procesi ietekmēs tieši Latvijas pilsoņu iesaistīšanu fiktīvās laulībās, taču Eiropola šā gada 18.februārī publicētajā ziņojumā ir norādīts, ka migrācijas krīze Ziemeļāfrikā un Vidējos Austrumos atstās lielu ietekmi uz cilvēku tirdzniecību, kā arī izteikts pieņēmums, ka mēģinājumi iegūt likumīgas uzturēšanās iespējas Eiropas Savienībā var izvērsties piespiedu fiktīvo laulību skaita pieaugumā. Kā galvenās fiktīvo laulību upuru izcelsmes valstis Eiropola ziņojumā ir minētas Eiropas Savienības austrumu dalībvalstis – tostarp arī Latvija, Čehija, Ungārija, Polija, Rumānija un Slovākija, kuru pilsones vai nu labprātīgi, vai ar viltu tiek aizvestas uz Rietumvalstīm stāties fiktīvās laulībās ar trešo valstu pilsoņiem. Daudz šādu gadījumu ir, piemēram, Īrijā, kuru par mītnes zemi izvēlējušies ļoti daudz aizbraucēju no Latvijas.

Īrijas valsts policija pašlaik izvērtē 1700 laulību, tostarp starp Latvijas un trešo valstu pilsoņiem, kuras noslēgtas pēdējo divu gadu laikā. Jau ir apturēts vairāk nekā 50 laulību, 22 personas apsūdzētas par nepatiesas informācijas sniegšanu vai viltotiem dokumentiem, turklāt arestēti vairāki fiktīvo laulību organizētāji.

Līdz pagājušajam gadam Īrijā reģistrēto Latvijas valstspiederīgo un trešo valstu pilsoņu, kuriem Īrijā bija nepieciešama vīza vai uzturēšanās atļauja, laulību skaits arvien palielinājās, piemēram, 2014.gadā tika reģistrētas 142 šādas laulības (jeb par 30 vairāk nekā 2013.gadā).

Savukārt pērn Īrijā starp Latvijas pilsoņiem un trešo valstu pilsoņiem reģistrēta 71 laulība, statistikā ieņemot stabilu otro vietu aiz Portugāles, kur noslēgtas 122 tādas laulības. Protams, ne visi civiltiesiskie akti ir fiktīvi darījumi, taču, kā liecina prakse, gandrīz puse no šādām laulībām noslēgtas nevis nolūkā izveidot ģimeni, bet gan lai trešo valstu valstspiederīgais iegūtu uzturēšanās atļauju Eiropas Savienībā.

Kā redzams, vismaz Īrijā laulību skaits starp Latvijas valstspiederīgajiem un trešo valstu pilsoņiem ir samazinājies. To ir veicinājušas sabiedrības informēšanas kampaņas un aktivitātes Latvijā, mūsu valsts normatīvais regulējums, kas paredz kriminālatbildību par ļaunprātīgu nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties ES dalībvalstī Latvijā, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā. (Šeit jāatgādina, ka apzināta un labprātīga fiktīvo laulību noslēgšana par atlīdzību ir noziedzīgs nodarījums pret valsti, par ko šādu laulību organizētāji, vervētāji, starpnieki un personas, kuras stājas fiktīvās laulībās, ir saucami pie kriminālatbildības un saskaņā ar Krimināllikuma 285.2pantu var tikt sodīti ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.)
Pozitīvus rezultātus devusi arī to speciālistu un praktiķu izglītošana Latvijas reģionos, kuri nepastarpināti strādā ar iedzīvotāju grupām, kuras visvairāk pakļautas riskam un ko cilvēktirdzniecības organizētāji varētu pierunāt vai maldināt, aizvilinot uz ārvalstīm un ar varu piespiežot stāties fiktīvās laulībās.

Nozīmīgu ieguldījumu nenoliedzami devušas arī Īrijas valdības iniciatīvas, paplašinot laulību reģistratoru pilnvaras atteikt reģistrēt aizdomīgas laulības, ziņot par šādiem gadījumiem tiesībsargājošām iestādēm, kā arī izveidojot specializēto policijas vienību, kuras uzdevums ir apkarot šādus noziedzīgus darījumus.

Tagad sadarbība arī starptautiskā līmenī

Cīņa pret fiktīvajām laulībām tagad izvērsta vairāku valstu sadarbības līmenī: pagājušā gada janvārī Latvijas Iekšlietu ministrijas virsvadībā tika uzsākts starptautisks projekts "Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums" (HESTIA), kas tiek īstenots Eiropas Komisijas Iekšlietu ģenerāldirektorāta finanšu programmas "Noziedzības profilakse un apkarošana" ietvaros.

Projektā izvirzīti nozīmīgi mērķi un uzdevumi šīs problēmas risināšanai - nodrošināt izpratni par fiktīvām laulībām kā cilvēku tirdzniecības formu un noziedzīgu nodarījumu pret personu, izstrādāt konkrētu mācību metodoloģiju speciālistiem un praktiķiem, lai spētu atpazīt un novērst iespējamos cilvēku tirdzniecības gadījumus, identificēt cilvēku tirdzniecības gadījumus un upurus un sniegt tiem valsts un pašvaldību atbalstu un palīdzību.
HESTIA projekta partneri no Igaunijas, Lietuvas, Īrijas, Slovākijas un Somijas dažādos nacionālos, reģionālos un starptautiskos pasākumos ir informējuši par projektu, tā mērķiem un pētāmo problēmu, kā rezultātā jau ir vērojama ES dalībvalstu izpratne un vēlme apkarot šo jauno cilvēku tirdzniecības veidu.

Visu interviju lasiet portālā www.lvportals.lv<<

Jāatgādina,  ka biedrība "Patvērums "Drošā māja"" nodrošina  diennakts uzticības tālruni 28612120, uz kuru piezvanot, ikviens var saņemt informāciju par nepieciešamo rīcību konkrētajā situācijā un izmantot to kā vienu no resursiem, ja ir nepieciešama palīdzība cilvēku tirdzniecības gadījumos Latvijā vai ārvalstīs.

*Projekts “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA) tiek īstenots ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai autora viedokli, un, lai arī kā tiktu izmantota tajā ietvertā informācija, Eiropas Komisija par to neuzņemas nekādu atbildību. Granta līguma Nr.HOME/2013/ISEC/AG/THB/4000005845. #HESTIA_THB

HESTIA sadarbības partneri: Iekšlietu ministrija (Latvija), NVO “Patvērums “Drošā māja”” (Latvija), NVO “Mittetulundusühing “Living for Tomorrow”” (Igaunija); NVO “Caritas Lithuania” (Lietuva); Īrijas imigrantu padome (Immigrant Council of Ireland) (Īrija); Slovākijas Republikas Iekšlietu ministrija (Slovākija); Noziedzības novēršanas un kontroles Eiropas institūts pie Apvienotajām Nācijām (HEUNI) (Somija). Projekta asociētie partneri: Valsts policija (Latvija), Ārlietu ministrija (Latvija), Tieslietu un vienlīdzības ministrija (Īrija).

Projekts tika uzsākts 2015.gada 1.janvārī un ilgs līdz 2016.gada decembrim. #HESTIA_THB

Informāciju ar portāla www.lvportals.lv atļauju pārpublicēja Rasa Saliņa, projekta HESTIA sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr. 29145314, e-pasts: rasa.salina@gmail.com

Valsts informatīvais resurss par cilvēktirdzniecības mazināšanas tēmu un aktualitātēm Latvijā